Slinkums

Ir 2008. gada 31. oktobris...

Neatliec uz rītdienu to, ko vari izdarīt šodien. Iespējams, ka rīt tas būs Tev liegts! <- uz mani šis teiciens nav strādājis veselu nedēļu. Rīt piesaku karu slinkumam, jo man bail, ka aizparīt man būs kas liegts! :D :p

Čau- Liene. Paldies.

Ikdienišķais

Ir 2008. gada 23. februāris/jā, un nevis 30. oktobris, tās vienkārši ir vecās piezīmes/....

Pie visa var pierasts. Tas vispār ir cilvēka dabā- pierast. Ikviens ir pieradis pie pasaules haosa, tagad jau varētu teikt, ikdienišķā haosa. Tas vairs nav nekas neparasts. Lietas grozās un beržas vienas gar otru, un tā tas vienkārši notiek. Un tad, pēkšņi, šo haosa pilno pasauli ieraugam mēs. Atveras acis. Mums liekas, ka viss ir kājām gaisā, ka pasaule ir kaut kā otrādi apgriezta. Bet īstenībā mēs sākam neapzināti apjaust to, ka vienkārši vēlamies šo pasauli dzīvot savādāk- labāk. ;)

Paldies. Liene.

Cieņa pret sevi

Ir 2008. gada 29. oktobris...

Lai kā arī būtu, bet es aizvien vairāk vēlos, lai cienītu mani. Cieņa ir tas, ko vēlas sajust ikviens, bet es pēdējā laikā īpaši. Iespējams, es esmu sajutusi cieņas trūkumu. Iespējams, es vairs pret sevi citos nevaru iemantot cieņu. Skarbi. Dzīve jau pat nav nekāda saldā. Un kā gan es varu zināt, ka citi mani ciena, ja viņi jau sāk uztvert par pašsaprotamu to, ka es nepārmetīšu, es tikai iesmiešu par dzīvi. Ziniet, man pagalam nepatīk šāda sava reakcija. Es arvien vairāk smejos par lietām par kurām, iespējams, citi raudātu. Ir cilvēki, kas savu cieņu iemanto kļūstot bargi, paceļot balss toni, un tie ir vairāk nekā tie cilvēki, kas savu cieņu iemanto esot labiem. Arvien vairāk pārliecinos, ka esmu laba. Pašai tas sākt nepatikt, jo liekas, ka cilvēkiem ir viegli tik galā ar mani. Kaut gan pēdējā laikā varētu teikt, ka mana labestība mijas ar lielu vienaldzību pret notiekošo apkārt. Ir tāda stulba doma- nav jēgas, es visu tā pat zinu, un vēl stulbāk, es visu saprotu. Man dažreiz gribētos, kaut es neko nesaprastu. Iespējams, es vairs necienu sevi par to. Es necienu par to, ka ar mani ir tik viegli. Es uzdodu jautājumus, bet atbildēs jau vairs īsti neieklausos, jo man ir vienalga.

Paldies. Liene.

Vīrietis

Ir oktobris, neesmu pierakstījusi kurš, tāpēc nezinu, bet tas ir mēneša sākums.....

Ziniet, vīrietis ir kā narkotika, vienreiz pamēģinot rodas automātiska atkarība un gribas to vēl, vēl un vēl, katru reizi devu palielinot. Tikai atšķirība starp narkotikām un vīriešiem ir tāda, ka narkotikas izvēlies tikai Tu, bet vīrietis izvēlas Tevi un Tu viņu. Un sievietēm ir tik grūti pretoties šim neparastam spēkam, kārdinājumam- vīrietim. Otrs cilvēks spēj dot tādu apmierinājumu pat nedarot neko, vienkārši esot līdzās. Un ir tik svarīgi, lai kāds būtu līdzās un Tu nebūtu viens. Tiekšanās sajust vīrieti ir nepārspējami nevaldāma, neārstējama.

Savos murgos dalījās Liene. Paldies.

Atkarība reibina

Ir jūlijs/rakstīšanas mēnesis/, kāds padsmitais, tātad vidus...

Visvieglāk no vienas atkarības atbrīvoties ir pāriet citā. Būtībā tā ir arī ar attiecībām, arī ar mīlestību. Ar vārdu mīlestība es tikai apzīmēju sajūtu, ko spēj radīt otrs cilvēks, kaut tikai viņu satiekot un iesmaržojot, un šī smarža spēj apreibināt un apmierināt vienlaikus. Vārdu mīlestība es lietoju tikai kā simbolu. Es nezinu vai esmu piedzīvojusi mīlestību, jo nevēlos to sajaukt ar jaunības aizraušanos, pieradumu. Tu pierodi pie šī cilvēka, pie šīs smaržas, patiesībā, pie vairākām. Tās ir bezgala daudz, bet jebkurā diennakts stundā Tu spēj tās atpazīt. Cilvēks spēj tik daudz aimirst, bet to aizraušanās smaržu neaizmirst, jo no tās patīkami reibst.

Savos murgos dalījās Liene. Paldies.

Domu plūdums

Ir 2008. gada 28. augusts/un nevis oktobris/....
Iespējams, laiks ir kaut kas nebūtisks un man tikai viss liekas svarīgs. Ir traki, ja Tu saproti, ka laiks Tevi ierobežo. Stulbi. Tik sasodīti stulbi. Liekas, laiks ierobežo Tavu iespēju iegūt, just.
Laiks ir šķērslis. Tam Tu nepārkāpsi pāri, jo mūžīgi tas būs Tev priekšā, lai arī cik ātrs Tu nebūtu. Tā ir tāda stulba, mūžīga rotācija, kaitinoša. Es neko nesaprotu. Bet es nepiederu pie tiem, kas neatrod risinājumu, es taču nepadodos, es esmu stiprā. Stulbi. Stulbi, tik sasodīti stulbi, īstenībā. Jo tagad es vairs nevaru atļauties būt vāja. Ai, laiks jau ir tas, kas visu čakarē. Viņš pārāk ātri iet. Mans trumpis vienmēr ir bijusi mana stabilitāte. Pie manis vienmēr ir rodams miers. Liekas, rīcībā es nesvārstos. Liekas. Tā tik liekas. Cik gan viss ārējais var būt maldīgs, cik gan maldīgs varbūt mans miers.
Iespējams, laiks ir kaut kas nebūtisks un man tikai viss liekas svarīgs. Ir traki, ja Tu saproti, ka laiks Tevi ierobežo. Stulbi. Tik sasodīti stulbi. Liekas, laiks ierobežo Tavu iespēju iegūt, just.

Savos murgos šeit dalījās Liene. Paldies.