Pienāk dzīvē brīži, kad saproti, ka laiks iet ļoti ātri un Tu tur neko nevari padarīt. Tu vēl mazliet vēlies palikt šajā laikā un mirklī, bet nevari, jo visu laiku tikšķ pulkstenis. Tad atskaties atpakaļ un sāc prātot, sāc saprast un novērtēt to, kas Tev ir. Lai arī tiecies pēc nākotnes vilinājumiem, tomēr vēlies vēl palikt šajā laikā un vietā- šeit, kur tik ļoti ir pierasts.
Jūtu laiks kā tuvojas,
Soļi, manas aukstās kājas
Ķermenis mans pretojas,
Prāts šim laikam pretī stājas.
Viss tik straujš un nerimstošs,
Šķiet, nekas te nebūs lieks.
Brīvais mirklis nu ir mokošs,
Kārdinošs, tik aizejošs.
Aizejot Tu novērtē
Visu gūto, zaudēto.
Saprati- tik maz ir dots
Daudz ir iegūts, piedzīvots.
Liene
