pirmdiena, 2009. gada 6. aprīlis

Miers

Tik patīkami piecelties 12os un nesteidzoties iedzert tēju. Ak, šis miers! Dievinu šādus rītus!


Liene

ceturtdiena, 2009. gada 2. aprīlis

Šīs pauzes laikā!

Atkal pagājis ir ievērojams laiks, nu jau divi mēneši kopš pēdējā ieraksta. Padarīts ir daudz. Atzīstos, ka nereti iedomājos, ko ierakstīt šeit, bet nav sanācis laika. Viens autoskolas bums beidzies, likās arī visi darbi ar ZPD beigsies.... vismaz tā sākumā šķita. Man netīk nodot nepabeigtus darbus, precīzāk- sasteigtus, lai vēlāk ieraudzītu savas steigā radušās kļūdas. Bet kļūdas es jau zināju pirms tam, tikai vēl neviens tās nav pamanījis. Bet ja nu kas, mēs ar Santu nodevām savu darbu laikā. Tagad saprotu, ka ar maldīgo izskatu var daudz panākt- darbs vizuāli nevainojami noformēts, ja neskaita tā paša nesto domu. Gala rezultātā- 10! Nodomājam- jess, viss ir beidzies, bet nē- rajons! Četrās dienās darīto darbu sūta uz rajonu- tas nu gan man šķita pavisam greizi. Bet nu tagad visam pieejam ar vieglu prātu, jo galvenais, ka esam dabūjušas atzīmi. Rajona ZPD lasījumi. Ir labi un ne tik, lai kāds arī būtu mans un Santas, ievietoju viņu pie labiem. Katrā sekcijā izvirza tikai divus darbus, protams, mēs atmetam ar roku un nodomājam, ka netiekam un neskumstam. Nākošā nedēļa. Uzzinām, kuri ir tikuši un pat neapvaicājamies par mums, jo esam jau paguvušas nosecināt visu pašas. Bet tad atskan maģiskie vārdi- jūsu ZPD tika nosūtīts uz valsti! Šoks! :o

Ir tik daudz jauna un tik daudz nu jau paliekoša. Bet jāatzīst, ka man visam pietrūkst laiks. Tas ir gaužām par maz, tik daudz lietas darāmas. Nogurums dara savu. Kādreiz tik ļoti principiālais aizspriedums negulēt pa dienu vairs nav nekāds princips, un negulēt autobusos 6:40, kad jābrauc uz RSU, šķiet pavisam nereāli.

Un tagad sāksies brīvlaiks- beidzot! Īstenībā mazliet skumji, jo tas ir mans pēdējais skolas brīvlaiks, jo turpmāk man būs tikai brīvdienas. Tas ir jāizbauda!


Bet vispār- man ir labi, labi, labīīii!
Liene