;)

2009. gada 26. janvāris

Sen neesmu šeit rādījusies, galīgi bez nožēlas to apzinos. Par slinkumu to nesauktu, bet gan par nevēlēšanos un par nepieciešamības nejušanu. Iespējams, jau bija kas tāds, kas mani kurināja, bet laikam jau šī nav vēl īstā vieta, kur to teikt un es neesmu tāds cilvēks- vaļsirdīgi emocionāls. Man patīk lietas risināt pašai, varbūt tas mani ir norūdījis ar apziņu, ka citiem iejaucoties manās lietās, prātā, domās tās vairs nebūs tikai manas, un iespējamo kļūdu vaininiece būšu tikai es pati. Daudzi varētu domāt, ka labākais risinājums vienmēr ir parunāties ar kādu, it kā- novelt no sirds akmeni. Runā, ka paliekot vieglāk. Bet varbūt vienkārši es neesmu tik drosmīga, lai spētu atklāt savu satraukumu, raizes par kaut ko, jo nevēlos būt vājš cilvēks. Ja nu kas, tad tagad man nav nekādu raižu, tas ir tikai kārtējais filozofiskais spriedums. Man tiešām, viss ir vislabākajā kārtībā. Man ir GANDRĪZ viss ko cilvēks var vēlēties. Tad kāpēc tikai gandrīz viss? Jo es daudz vēl vēlos panākt, sasniegt, pārbaudīt, izzināt, iegūt, bet pašreiz man ir labi, labi, labi!!!!! :))

Liene